VĒSTURE


                                                     


Vienas no spilgtākajām lappusēm skolas dzīvē daudzus gadus pieder teātrim. Jau kopš skolas dibināšanas klasēs un skolas pasākumos tiek organizēti uzvedumi un ludziņu izrādes – R.Milleres vadībā “Zaķīšu pirtiņa”, R.Lāces dramatizējums “Kadrija”. 1969. gadā skolā sāk strādāt Ilze Vazdiķe, kuras vadībā gadu gaitā tiek veidoti daudzi atzinību guvuši iestudējumi. Kā viens no pirmajiem top A.Upīša stāsta “Sūnu ciema zēni” dramatizējums, kurā Ciema vecāko atveido tagadējais Valmieras Drāmas teātra aktieris Aigars Vilims. Absolvējot Konservatorijas režijas nodaļu, kā diplomdarbu Ilze Vazdiķe iestudē “Vinniju Pūku un viņa draugus”, bet Vinnijs Pūks joprojām priecē mazos skatītājus kā Latvijas Leļļu teātra aktrise Laila Kirmuška.

1972. gadā top izrāde “Kristāla kurpītes”, bet atzinība un pirmie panākumi saistās ar A.Puriņa stāsta “Nevaicājiet man neko” dramatizējumu 1979. gadā, Raiņa lugas “Pūt, vējiņi!” iestudējumu 1983. gadā un I.Jurgļevičas stāsta “Nevaicājiet man neko” dramatizējumu 1986. gadā. Šīs izrādes skolu dramatisko kolektīvu republikāniskajās skatēs gūst pirmās vietas un tiek ierakstītas Latvijas televīzijā. 1986. gadā skolas dramatiskajam kolektīvam tiek piešķirts skolēnu Tautas teātra nosaukums, un tas piedalās Tautas teātru salidojumā Madonā.

Arī turpmākie gadi dramatiskajam kolektīvam saistīti ar aktīvu darbu un panākumiem. Katru gadu top pa izrādei – A.Auziņš “Baļķis acī”, V.Šekspīrs “Liela brēka par neko” (ar šo izrādi teātris piedalās žurnāla “Liesma” svētkos Krišjāņa Valdemāra dambī). 1988. gadā teātris iestudē M. Zālītes lugu “Dzīvais ūdens”, un 13. maijā uz pirmizrādi ierodas arī pati dramaturģe, 1992. gadā teātris iestudē A. Eglīša lugu “Kazanovas mētelis”, bet 1993./94. mācību gadā -“Pifa piedzīvojumus”. Šajā izrādē Teicēja lomu spēlē Andris Keišs, kurš šobrīd ir atzīts aktieris un darbojas Jaunajā Rīgas teātrī. 1995. gadā tik iestudēta A.Žida novele “Pazudušā dēla atgriešanās”, kurā tēva lomā iejuties tagad zināmais dzejnieks Kārlis Vērdiņš. Teātrī iesaistītajiem skolēniem izrādēs jābūt ne tikai aktieriem, atmiņā paliek arī pašu padarītais praktiskajos darbos – šūtie kostīmi un zīmētās dekorācijas.

1996. gadā skolas teātris iegūst nosaukumu “Vējlukturis”, un kā tā režisors sāk darboties Hermanis Paukšs. Šajā gadā teātris arī piedalās 1.Latvijas bērnu un jauniešu teātru festivālā, bet 2001. gadā 2. festivālā Valmierā.



Spilgtākās lapas puses skolas sporta dzīves vēsturē saistās ar Rolanda Čuhalova vārdu, kurš bērniem sporta mīlestību un kustību prieku mācījis 53 gadus. Viņa vadībā skolas pirmsākumos tiek veidots sporta laukums un organizētas nodarbībās vieglatlētikā, volejbolā, rokas bumbā, slēpošanā, vingrošanā, pat ātrslidošanā. Skolēni labprāt piedalās tolaik populārajās vingrošanas skatēs un vingrotāju piramīdu veidošanā.

Savos pirmsākumos skola Pārlielupē ir sporta un kultūras centrs. Skolotājs Rolands Čuhalovs spēlē klavieres gan fizkultūras stundās, gan skolas ballēs. Skolotāji Aija Inne, Pēteris Lietavietis, Rolands Čuhalovs dzied tautas korī “Zemgale”, bet skolotāja Ruta Kļaviņa organizē dažādus sportiski kulturālus pasākumus.

Ar jaunās ēkas uzcelšanu 1964. gadā sākas skolas specializācija basketbolā. Skolotāji Rolands Čuhalovs un Ruta Kļaviņa strādā ar specializētajām grupām, bet 1966. gadā viņiem pievienojas Pēteris Lietavietis. Viena no trim sporta stundām tiek veltīta tikai basketbola apguvei. Novirziena uzdevums ir sagatavot audzēkņus turpmākai basketbola apguvei sporta skolās. Ievērojamākie audzēkņi ir basketbolisti Kaspars Kambala, Edgars Šneps, Raimonds Liepnieks un basketbola treneri – Alvils Eglītis, Jānis Vītols.

Sešdesmito gadu beigās un septiņdesmito gadu sākumā skolā vairāk uzmanības tiek pievērsts volejbola apguvei.

Sporta apguvē skolēni kārto GDA normas (īpašs fiziskās sagatavotības komplekss “Gatavs darbam un dzimtenes aizsardzībai”). Ilgus gadus orientēšanās nodarbības vada R.Haufmanis, vēlāk I.Čakure.

1965. gadā aizsākas draudzības sacensības starp Jelgavas 4.vidusskolas, Rīgas 49. vidusskolas un Tallinas 42.vidusskolas sportistiem. Gadu gaitā mainījušās dalībnieku skolas (Tallinas skolu nomainījušas Vīlandes 1. vidusskola, Ulenurmes ģimnāzija), tomēr vienmēr trīs dienu ilgās sacensības pavada sportiskais gars un azarts vieglatlētikas disciplīnās, basketbolā, šautriņu mešanā.

Vieglatlētikā augsti panākumi bija Dainai Lindei, Astrai Lietavietei. 1974./75. mācību gadā Daina Linde piedalījās PSRS junioru čempionātā, starptautiskajās vieglatlētikas sacensībās Ščecinā, VDR.

Šobrīd skolas sporta skolotāju Nataļjas Gorškovas, Uģa Ozola, Daces Dombrovskas –Baškirovas, Gundegas Vaščenko un Evelīnas Mizūnes (abas arī skolas absolventes) vadībā prasmīgi tiek organizēts darbs sporta stundās un treniņi minibasketbolā, florbolā, mākslas vingrošanā. Neizpaliek rezultāti - 2013./2014. mācību gadā skolēni gūst atzīstamus panākumus pilsētas un valsts sacensībās - Latvijas Skolēnu 67. spartakiādes finālsacensības basketbolā 1.vieta meiteņu komandai, Jelgavas pilsētas skolēnu 43. spartakiādē 1. vieta sacensībās „Drošie un veiklie”, futbolā, Tautas bumbā, pavasara krosā 4.-5. klašu zēnu komandai, basketbolā 6.-7., 8.-9. klašu meiteņu, 10.-12. klašu zēnu komandām, Olimpiskās dienas sacensībās 4.-5. klašu komandai, Olimpiskajās stafetēs peldēšanā vidusskolas grupai, sacensībās “Lielā balva” 6.-7, 8.-9. klašu komandām.

No 2012. gada 1. septembra skolā tiek realizēta pamatizglītības profesionāli orientētā virziena programma ar padziļinātu sporta apguvi - trīs sporta stundas nedēļā, sporta nometne vasaras brīvlaikā.

2014./2015. mācību gadā skola iesaistījusies projektā “Sporto visa klase”, kurā 3. c klasei, kas tiek dēvēta par Olimpisko klasi, sporta stundas notiek katru dienu. Skolēni kopā ar klases audzinātāju Ilonu Blūmu, skolotāju Nataļju Gorškovu un sportisko “krustmāmiņu” vieglatlēti Inetu Radeviču īpašu uzmanību pievērš veselības nostiprināšanai, stājas uzlabošanai un priekam sportot.

2015./2016. mācību gadā projektā “Sporto visa klase” iesaistījušās jau divas skolas sporta klases.






1977. gadā pēc direktores I. Rudzes ieceres skolā tiek veidots mūzikas novirziens, un 1. septembrī durvis ver 1.b klase ar 40 audzēkņiem. Skolas vēsturē sākas jauns, mūzikas mīlestības piepildīts laiks. Tā aizsācēji ir pedagogi Liena un Agris Celmi. Viņu vadībā mūzikas novirziena klasēs bērni gūst iespēju padziļināti apgūt mūzikas teoriju, vēsturi, spēlēt dažādus mūzikas instrumentus, muzicēt koros un pūtēju orķestrī.

Mērķtiecīgi un radoši organizētais darbs nes pirmos panākumus – par Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku 1. un 2. pakāpes laureātiem vairākkārt kļūst 5.- 9. klašu koris, jauktais koris un pūtēju orķestris. 1995. gada svētkos 5.- 9. klašu koris iegūst 1. pakāpes laureāta nosaukumu, bet 2005. gadā un 2010. gadā tiek gūti visaugstākie sasniegumi – svētku „Lielā balva” meiteņu korim „Spīgo” diriģentes Līgas Celmas- Kursietes vadībā. 2008. gadā XXIV Vispārējos latviešu Dziesmu un XIV Deju svētkos koris izcīna Latvijas labākā sieviešu kora titulu.

Kopš 1995. gada A.Celms ir Latvijas skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētku pūtēju orķestru virsdiriģents, bet kopš 2010. gada koru virsdiriģentu pulkam pievienojusies arī Līga Celma-Kursiete.

Šo gadu laikā skolas kolektīvi un individuālie izpildītāji pārstāvējuši Latviju dažādos starptautiskos festivālos, konkursos un koncertos. Ir muzicēts Ukrainā, Krievijā, Moldāvijā, Lietuvā, Igaunijā, Vācijā, Nīderlandē, Čehijā, Somijā, Ungārijā, Austrijā, Francijā un Spānijā, apliecinot kolektīvu spēju uzstāties mākslinieciski augstvērtīgi un radoši.

Lielākā starptautiskā atzinība mūzikas novirziena pedagogu un skolēnu darbam ir 8.Pasaules koru olimpiādē Bērnu kora iegūtais Čempiona tituls Artas Jurgenovskas, Ingus Leilanda un Daigas Rudzītes vadībā, kora “Spīgo” izcīnītās divas Zelta medaļas Jauniešu viendabīgo koru grupā un Tautas mūzikas grupā Līgas Celmas-Kursietes un Lienas Celmas vadībā, kā arī Lienas Celmas audzēknes Sallijas Kļavkalnes 2.Starptautiskā mūzikas olimpiādē iegūtais Sudraba diploms.

Skolas lepnums ir kolektīvi, kas kļuvuši visā valstī pazīstami ar snieguma kvalitāti un neiztrūkstoši piedalās skolas, pilsētas un valsts kultūras apritē jau 38 gadus - pūtēju orķestris “Rota”, meiteņu kori “Spīgo”, “Spīgo studija”, “Spīgmeitiņas”, zēnu koris “Spīguņi”, vīru koris “Kārkli pelēkie zied”.

Katrs skolēns, apgūstot mūzikas novirziena mācību programmu, spēlē kādu mūzikas instrumentu. Šajā darbā viņiem palīdz radošas un zinošas skolotājas. Jau ilgus gadus pedagoga darbam uzticīgas un labus panākumus gūst skolotājas Inga Lankenfelde, Daiga Rudzīte, Irina Zinoviča, Tatjana Kārkliņa, Irina Osipova, Margita Galiņa, kuru sagatavotie audzēkņi ar atzīstamiem rezultātiem piedalījušies dažādos konkursos. 2013./2014. mācību gadā skolas individuālie izpildītāji gūst I pakāpes diplomus Opavas (Čehija) 2.Starptautiskajā klaviermūzikas festivālā, Latvijas mūzikas novirziena skolu 17. jauno pianistu festivālā, Rīgas 2. Starptautiskajā pianistu konkursā.

Šobrīd pieredzējušo pedagogu Lienas un Agra Celma vadībā darbojas saliedēta mūzikas skolotāju komanda – skolas absolventi Līga Celma-Kursiete, Arta Jurgenovska, Ingus Leilands, Gatis Priekulis, Krista Lūsiņa, Līga Anševica, skolotāji Daiga Rudzīte, Irina Osipova, Inga Lankenfelde, Margita Galiņa, Tatjana Kārkliņa, Irina Zinoviča, Leonīds Buko, Oskars Celms, Sarmīte Bērziņa.


                                                                                                                             

DIREKTORI